Netiešā glābšana ietver glābšanas riņķu, glābšanas vestu, dēļu un cita glābšanas aprīkojuma mešanu.
Tiešā glābšana notiek, ja nav pieejams glābšanas aprīkojums vai slīkstošais cietušais ir bezsamaņā; glābēji rīkojas tieši uz cietušo. Veicot tiešu glābšanu, jāievēro šādi piesardzības pasākumi:
① Pirms ieiešanas ūdenī glābējiem jānovēro slīkstošā upura atrašanās vieta un viņa peldspēja (neatkarīgi no tā, vai viņš ir bezsamaņā un grimst, vai cīnās ūdenī). Ja cietušais atrodas nekustīgā ūdenī, glābēji var tieši iekļūt un peldēt viņam pretī. Ja cietušais atrodas straujā-tecējumā, glābējiem pirms iekāpšanas ūdenī un peldēšanas viņam jāskrien uz sāniem un nedaudz pa priekšu.
② Ja glābēji nepārzina ūdens apstākļus, viņi nekad nedrīkst iekāpt ūdenī ar galvu pa priekšu. Vislabāk ir ieiet ar izplestām kājām, izstieptām rokām uz sāniem vai uz priekšu.
③ Tuvojoties slīkstošajam upurim, izmantojiet brasu, lai novērotu viņa kustības. Kad cietušajam ir grūtības, glābējiem nevajadzētu tuvoties viņam ar galvu,{1}}bet gan no aizmugures, lai izvairītos no sagrābšanas un apdraudējuma. Tuvojoties slīkstošajam, vispirms izceliet to no ūdens no aizmugures, pēc tam izmantojiet sānu vai muguras peldēšanu, lai nogādātu krastā glābšanai.
④ Glābējiem ir jāapgūst ne tikai glābšanas paņēmieni, bet arī evakuācijas paņēmieni.
